Sestā diena 14.jūlijs

Šodien atkal jābrauc vidējā distance. Līdz sacensību centram 10 minūšu brauciens. Šodien atkal viena no pēdējām minūtēm un atkal tas pats soms aizmugurē. Līdz startam jāmēro 2.5km. Pirms starta noslēdzos no visiem un visa, lai uz distancē dotos ar tīru prātu un skaidru galvu.

Minūti pirms starta iedod karti un to izpētu. Baigā mīšana, jo pārsvarā visur viens variants. Tāpēc katru etapu neaprakstīšu. Jau uz trešo punktu redzēju somu. Uz 5.kp bija jāpievar pamatīga siena, bet no orientēšanās viedokļa nekas interesants. 6.kp- etaps, kurā jāturpina mīt pret kalnu, vēlāk gan ir bīstams nobrauciens no kalna ar daudziem izskalojumiem. Kādā no līkumiem arī pats gandrīz nobraucu no ceļa lielā ātruma un straujā pagrieziena dēļ. 9.kp- pie paša punkta uztaisu kļūdu ~30sek un soms jau atzīmējas pirms manis. 10.kp- gribēdams kā labāk sanāca kā vienmēr, nepareizs ceļu variants, distances garākajā etapā. Pie desmitā jau panāk polis pa 4 minūtēm. Uz pēdējo kp viņš krietni atraujas tikai tad, kad akmeņainais ceļš veda augšup. Īsti nemāku un nespēju ātri pieveikt šādus posmus. Finišs- pretēji parastai orientēšanās veidam skrienot, kur man finišs vienmēr ir olimpiskais, ar riteni man ir tieši pretēji.

20.vieta. Orientēšanās ziņā šodiena krietni vieglāka, visu noteica cik tu ātri vari pabraukt, tāpēc arī rezultāti bija tik blīvi. Lai gan atkal gāju pa desmitnieku maza kļūda var atmest tālu atpakaļ.

Bildēs karte un pēdējais punkts

Piektā diena 13.jūlijs

Vakar pieņēmu lēmumu ielikt sevi pēdējā starta grupā, lai iegūtu izredzes pacīnīties par labu vietu, ja gadījumā mani pa divām minūtēm noķer, es varētu turēt aizmugurē. Nešķita īpaši iepriecinoši tas, ka starta zona slēdzas ciet 9:45, bet man starts 12:43, pēc sprinta šķita, ka nekas labs nevar būt, bet...šoreiz starta zona ļoti plaša, parks ar piknika laukumu un auto stāvvietu. Praktiski gandrīz visas izlases ir atbraukušas ar auto. Atraucam laicīgi un 9:20 jau esam tur. Salieku riteni, paliek tikai 3 stundas līdz startam. Nav jau īsti ko darīt, mašīnā nedaudz paguļu, vēlāk arī apskatu visu starta kārtību. Četrdesmit minūtes pirms starta sāku ģērbties. Koncentrējos startam, esmu tikai es un mans ritenis. Līdz pienāk arī mana minūte. 10 minūtēs jānokļūst līdz 900 metrus attālajam startam pieveicot 160 metru kāpumu. Viegli nav, jo ceļš ir stāvs un izskalots, turklāt saule sāk arvien vairāk cepināt.

Varu teikt, ka jau pats distances sākums bija ļoti smags, līdz 4.kp jau jutos savus spēkus izsmēlis, turklāt kāds gudrinieks šajā rajonā bija greiderējis visus ceļus, pabraukt bija ļoti grūti. 1.kp- izvēlos varinatu pa apakšu un tad skriet, iet ar riteni pret sienu. 2.kp- viegls etaps, bet kalns mani fiziski piebeidz un ātrums tuvu nullei, vismaz pašam tā šķita. 3.kp neliela etalpa, jo tas pārsvarā gāja no kalna, bet kādā krustojumā piebremzēju, lai pārbaudītu kur braukt, jo ceļš tik nelīdzens, ka planšetē neiespējami ko saprast. Nedaudz pirms trešā kp liela peļķe kur centos apbraukt, bet zālē nepamanīju akmeni. Ar priekšējo ratu pret to atdūros un gandrīz viss iekritu netīrā ūdenī. 4.kp- atkal pret kalnu, vispār nevaru pabraukt un jau domāju, ka mani tūlīt noķers soms, kurš startēja 2 minūtes aiz manis. Tālāk jau vienkārši tikai nav spēka izmīt pedāļus. 5.kp- dod etalpu, jo tas pārsvarā iet no kalna pa lielu ceļu. Nobraucienā ļoti jāuzmanās, jo tur taču var nosisties. 6.kp- braucu, braucu, viss ideāli, un vietēji, kas tobrīd strādā uz lauka māj un kaut ko kliedz. Uz sīkas takas pie paša sestā kp nenoturu līdzsvaru un it kā kritu pret kadiķi, bet tas izrādījās kkas starp kadiķi un kaktusu. Par laimi adatas nepalika, bet tiku nedaudz sadurstīts. 7. un 8.kp divi ātri un vienkārši etapi mazā ciematā. Cilvēki turpina atbalstīt. 9.kp- šis dienas atslēga. Pēc iekšējām pārdomām ņemu variantu pa labi, lai gan sākumā tas bija tīri labs, bet vēlāk jau nācās skriet, jo pa tiem akmeņiem un izskalojumiem nebija iespējams pabraukt, turklāt šis punkts ielikts nepareizi. Apstulbu ieraugot, ka krustojumā nekā nav. Kādu pusminūti pētīju karti, nospriedu, ka ielikts nepareizi un braucu vnk pa ceļu uz priekšu. Pie kp arī mani panāk soms. 10.kp- braucu cik ātri vien var un braucu viņam pa priekšu. Pie punkta man jāpavada ilgāks laiks, jo jāpārloka karte. 11.-15.kp soms pamazām attālinās līdz es viņu vairs neredzu. Šie visi ir īsi etapi, kuri problēmas nasagādā. 16.kp izvēlos garāko, bet šķietami ātrāko apkārtceļu. 17.-19.kp īsi pilsētas etapi distances beigās, bet diemžēl tie netika ideāli paņemti uz katru zaudējot 15-20 sekundes, jo pilsēta attēlota lielā mērogā, tāpēc lai izvēlotos variantu nepieciešams apstāties. 20.kp- jau visu distanci ik pa brīdim raisījās domas vai tik nebūs kādi protesti pret nepareizi ielikto punktu. Tēvs manas aizdomas apstiprināja atzīmējoties pēdējā kp, pasakot, ka šodienas rezultāti ir atcelti. Finiša nepavisam necentos braukt no visas sirds.

Reāli būtu bijusi 14.vieta, kas ir jauns labākais rezultāts priekš manis, bet pētot splitus secināju, ka man vienam nav viegli. un pie 7.-8. kp es biju septītais. Atkal desmitnieks pa spēkam. Sanāksmē pateica, ka garās kvalifikācijas vietā būs atkārtots vidējās fināls. Šādiem kalniem vēl neesmu gatavs un jutu, ka pietrūkst treniņi ar MTB-O kartēm, jo kartes lasīšana braucot radīja problēmas.

Bildēs pēdējais kp, finiša zona un karte.

Ceturtā diena 12.jūlijs

Programma sacensībām ir gara un pēc vakardienas sprinta, šodien paredzēts treniņš ar karti. Tas notiek 20km attālajā Boticas. Karte ir divos mērogos 1:15000 un 1:20000, kas ir attiecīgi vidējās un garās distances mērogi. Diena ir ļoti karsta. Praktiski 85% kartes ir atklātas vietas ar krūmiem cilvēka augstumā. tas padara karstumu neciešamu, vienīgais, kas pasargā no saules ir ķivere. Šodien izmēģināju dzeramo somu uz muguras, bet secināju, ka tā vairāk traucē nekā palīdz. Treniņu sāku viens no pēdējiem reizē ar izrēļiem, bet lietuvieši jau pa to laiku jau bija beiguši. Būtībā braucu pusotru stundu mierīgā tempā, vairāk pievēršot uzmanību ceļiem un to reālajam attēlojumam dabā, jo apvidus ļoti līdzīgs vidējai un garai distancei. Labi braucami ir tikai melnie nepārtrauktie ceļi, pārējos ir ļoti jāuzmanās it īpaši nobraucienos no kalna. Pirmkārt no izskalojumiem, otrkārt akmeņiem, treškārt jābremzē ar apdomu, lai uz asajiem akmeņiem nepārdurtu kameru.

Trešā diena 11.jūlijs

Tātad tā diena ir klāt. Kādi mērķi? Zinot ne īpaši labo sagatavošanās procesu šīm sacensībām, tikai milzīgas veiksmes gadījumā būtu iespējams iebraukt desmitniekā. Mans mērķis ir uzlabot savu labāko vietu JWOC'ā, tieši pirms diviem Polijā un arī sprintā ieguvu 16.vietu.

Sprinta centrs ir futbola laukums. Lai ilgi nemarinētos futbola laukumā sevi ieliku otrajā starta grupā. 9:32 ir mans starta laiks. Iesildīšanās tāda nekāda, 200 metru gars celiņš gar futbola laukumu. Pabraukāju, palokos, padzeros un ielieku pudeli somā- lieki kilogrami īsā gabalā nav vajadzīgi. Izmantoju iespēju padzerties ūdeni arī priekšstartā. Karti iedod minūti pirms starta.

10, 9, 8...3, 2, 1, starts. Uz 1.kp galvenais iebraukt pareizajā ceļā starp mājām, tālāk jau vienkārši. 2.kp paņemts tīri. 3.kp braucu pa savu maršutu pēkšņi priekšā sēta ar remontdarbiem. Apskatos kartē un mainu savu ceļa variantu. Šoreiz sētas dēļ 15 sekunžu kļūda. 4.kp ātri un bez problēmām. Uz 5.kp pie paša punkta daudz cilvēku, tādēļ zaudēju 10 sekundes, jo nepamanīju īsto taciņu parkā. 6.kp- pārāk ilgi skatos kartē, tālāk jau vienkārši. 7.kp jau var redzēt no sestā punkta vietas. Mana sprinta tipiskākā kļūda arī uz 8.kp, ilga kartes pētīšana. Vēlāk jau pie paša punkta jāuzskrien pa trepēm un pēc 30 metriem punkts. Ceļu uz 9.kp biju izpētījis braucot uz astoto. 10.kp arī ļoti labi paņēmu. Etapa vidū vienīgi secināju, ka nedaudz uzmanīgāk jāņem līkumi, jo gandrīz saskrējos ar citu braucēju. 11.kp- ceļu uz šo punktu jau izpētīju braucot uz desmito. Vienkāršs etaps, bet rotācijas aplī uztaisu lielu kļūdu, aizbraucu pa nepareizo ceļu, bet tālu neaizbraucu, jo salīdzinoši ātri sapratu kļūdu, bet vismaz 25-30 sekundes ir zaudētas. 12.kp-14.kp vienkārši etapi pa dzīvojamo rajonu. 14.kp atrodas pie armijas kazarmu vārtiem. 15.kp- punkts starp otro un trešo ēku, pa šo laiku esmu sapratis kā jābrauc uz sešpadsmito kp. 16.kp- esmu pie vārtiem, tālāk pa kresi un tik taisni. Pēc 30 metriem viens ceļš uziet augšā cietoksnī, bet izvēlos braukt pa apakšu, jo pilnā pārliecībā domāju, ka punkts ir pie žoga stūra. Esmu pie stūra un redzu punkta nav. Cieši ieskatos kartē un secinu, bļāviens, punkts augšā. Rupja kļūda pašās distances beigās uz 1 minūti. Līdz pēdējam kp visur viens variants un vairāk laiku nekur nezaudēju. Distances beigās jutu, ka trūkst izturības un dzert arī gribējās.

Beigās 15.vieta, līdz šim labākā JWOC'ā, bet gandarījums nav liels, jo bija iespēja iebraukt desmitniekā. Bet parunājot ar igauni un lietuvieti, secināju, ka gandrīz visi kļūdījušies izņemot pirmo sešinieku. Secināju, ka nākamgad jāpievērš uzmanība intervāla treniņiem, īsiem sprinta etapiem pilsētā.

Otrā diena 10.jūlijs

Astoņi no rīta, brokastis, iekšā mašīnā. Tā kā nedzīvojam kopā ar citām komandām sacensību centrā Montalegrē, jāmēro 40 minūšu garš, līkumains ceļš līdz tam. Veicam akreditāciju un iedod arī treniņa karti. Ārā karsts, manuprāt, karstākā diena šo desmit dienu laikā.

Par treniņu. Divas kartes daļas, viena 1:7500 ar Montalegres velcpilsētu. Otra, Montalegres A daļa mērogā 1:15 000. Kādas 15 minūtes vizinos pa 5x3cm lielu centra karti. Reāli braucot ar riteni pa bruģētu segumu, planšete tā trīc, ka neko vispār nevar saprast. Domāju, ka skrienot pat nebūtu nekas labāks ar kartes lasāmību. Apnīk vizināties, braucu uz otru kartes daļu, lai gūtu priekšstatu par ceļu lielumu attēlojumu kartē un ievērtētu ceļu un taku segumu. Secināju, ka jābremzē ar ''prātu'', jo ceļu segums ir ļoti akmeņains ar asiem akmeņiem, daudziem izskalojumiem, tāpēc nedrīkst ne mirkli atslābināties, it sevišķi nobraucienos, kur šī bīstamība duboltojas. Pēc stundas brauciena svēlmē treniņu beidzu. Vēlāk ar tēvu tika apmeklēta arī komandu līderu sanāksme, kurā būtībā pateikts tas pats, kas atrodams ''Bulletin 4''. Uzzināju vien to, ka pa dzelteno braukt nedrīkst, bet skriet ar paceltu riteni virs zemes gan. Vēlāk vakariņas un došanās pie mieram. Jo karantīnas zona jau slēdzas ciet 8:45. Vien labi tas, ka atšķirībā no pārējām komandām, man līdz sprinta centram jābrauc 3 minūtes.

Pirmā diena 9.jūlijs

Pēc iepriekšējā vakara pakošanas darbiem, gandrīz neiespējami piecelties. Ceļš līdz Portugālei tāls, tāpēc jau Janvārī tikai iegādātas avio biļetes uz Madridi. Desmitos no rīta lidmašīna un pēc ne pārāk aizraujoša 4 stundu lidojuma esam Madridē. Caur Sixt autonomu ir noīrēta mašīna, pilnīgi svaigs VW Polo, paskatījos dokumentos reģistrēts šā gada 23.jūnijā. Labi, tālāk 6 stundas līdz viesnīcai Portugāles ziemeļu pilsētai Chaves, kur rezervēta viesnīca. Piektdienas pēcpusdienā nav ieteicams pārvietoties ar auto pa Madridi - visur sastrēgumi. Jau ar tumsu esam Chaves, paēdam un ejam gulēt. Rīt treniņš ar karti. Tā būs otrā reize ar īstu MTB-O karti, jo Latvijā notiekošais velo Magnēts īsti nopietns nav, bet progress ar pagājušo gadu ir jūtams, arī tas ir labi.

Reanimējam

Veicu bloga reanimāciju ar mērķi, lai arī citi uzzinātu par manām gaitām MTB-O JWOC'ā. Savādāk šķiet, ka citi O veidi netiek pienācīgi novērtēti.