17.-18.jūlijs

Ar garo distanci man šis pasākums beidzās, bet tā kā lidojam atpakaļ 18.jūlijā. Ar tēvu devāmies noskatīties stafetes sacensības, pie reizes es vēl izbraucu treniņu ar riteni. Vakarā jau pakojām riteni kastē, lai agri no rīta celtos un mērotu ceļu uz Madridi. Varētu pateikties pirmkārt vecākiem, īpaši tēvam par ieguldījumu, lai varētu aizbraukt uz šo pasākumu. Paldies arī Carnikavas novada domei un LOF'am par daļēju finansiālu atbalstu šim braucienam!

Astotā diena 16.jūlijs

Šodien pēdējā iespēja uzstādīt labu rezultātu, mans mērķis ir iebraukt desmitniekā, jo tieši pērn Dānijā garajā distancē uzrādīju vislabāko rezultātu. Bet šodien kalnus faktors var ietekmēt pārāk daudz. Laiks ideāls, silts ne karsts, turklāt mākoņains. Distancē karšu maiņa. No garās centra līdz startam 4.5km ar 160 metru kāpumu, bet reāli pēdējā pusotrā, tas viss bija jāpieveic. Kamēr krievi baroja suni ar cepumiem, es noslēdzos no ārpasaules un iegāju sevī.

Kā parasti karte minūti pirms starta un ātri pārlaižu skatu pār distances pirmo daļu. Salīdzinot ar vidējās finālu orientēšanās ziņā distance ir grūtāka, bet, manuprāt, noteicošais faktors šeit būs izturība un skaidrs prāts visu garo gabalu.

1.kp- jūtu, kā Pauliņš teiktu ''šķiedra neveras vaļā''. Uz pirmo tikai no kalna lejā. Ceļš gāja caur izdegušu priežu mežu.

2.kp- etaps, kur visu nosaka ātruma īpašibas, 'šķiedra turpina nevērties vaļā''.

3.kp- jau kļūst interesantāk, izvēlos braukt gar kalna malu un pēc tam, pa asfaltēto ceļu, kurš pēc tam lielā ātrumā pieved pie paša kp.

4.kp- jūtu temps ir labs un punkti paši nāk pie manis.

5.kp- braucot pa asfaltēto ceļu netālu no punkta, apdzinu traktoru, tādēļ nepamanīju īsto ceļu pa kreisi un aizbraucu vienu ceļu par tālu. Pie punkta esmu panācis krievu, bet mani panācis ir vācietis, turklāt man jāpārloka karte. Kļūda uz kādu minūti.

6.kp- Vācietis manas locīšanas dēļ ir nedaudz atrāvies, bet nobraucot no asfaltētā ceļa esmu viņu panācis. Turklāt esam panākuši vēl vienu krievu. Vācietis kļūdās, bet es uz viņu neskatos. Uz mani skatās krievs, kurš man seko. Uz šo punktu nākas arī nedaudz paskriet.

7.kp- īsti nesaprotu kā lai tur nokļūst, bet krievs nesaprot vēl vairāk. Atzīmējoties skatos, ka viņš ir iepalicis un tālākajā distancē viņu neredzu.

8.kp- etaps ar upes šķērsošanu. Sākumā velku kopā ar poļu elitnieku, bet viņš nogriežas un es turpinu savu ceļu viens pats. Pēc upes šķērsošanas panākts tiek austrālis, lai gan sākumā viņš tur līdzi, vēlāk viņš atplīst.

9. kp- pēdējais punkts pirms karšu maiņas. Izvēlos ņemt variantu gar upi un tikai beigās braukt kalnā. Tas ir arī radio un TV punkts, kurā es ierados no otras puses. Pirmajā distances daļā kļūdās ap pusotru minūti, turklāt jušana, ka eju uz labu vietu.

10.kp- nomainu karti, padzeros, izsūcu želeju, padzeros un var vālēt tālāk. Lai gan sākumā jābrauc tikai uz leju, puse no etapa būs pret kalnu. Nobraucot no asfaltētā ceļa ilgi pabraukt nevar, jo taka ir par stāvu- tātad jāuzskrien.

11.kp- skrienot var labāk saprast karti, tāpēc tālākā stratēģija ir skaidra. Šis kp ir viegls un liekus komentārus neprasa.

12.kp- pēc ceturtās upes šķērsošanas reizes sāk parādīties nogurums. Turklāt nākamie500 metri ir pret diezgan labu kalnu. Esmu laimīgs, ka murgs beidzies un līdzenajā daļā var atkal attīstīt ātrumu. Uz noguruma fona tiek pieļauta sīka kļūda ~15 sekundes.

13.kp- ceļš caur sējumiem un virsū uz asfalta. Braukt kļūst vieglāk. Lai gan pēc laika jau atkal jāmin pret akmeņiem bagātu taku. Kādus 300 metrus pirms punkta jūtu, ka kājās ir piedzītas un vairs nespēju izmīt pedāļus, līdz ar to ātrums samazinās.

14.kp- Tikai jāmin un jāiztur pēdējās mokas, kuras organizatori sarūpējuši. Kp atrodas kartes augstākajā vietā. Tāpēc savs gabals tiek arī noskriets.

15.kp- tik uz leju. Bīstams nobrauciens no ļoooti stāva kalna pa ceļu- divi izskalojumi riepu vietās un tikai pa vidu iespējams nobraukt. Nedaudz patraucē sievietes, kuras pārāk uzmanīgi ripina lejā. Pie reizes ķēde nokrīt tā, ka vispār pedāļus nav iespējams pamīt. Kamēr visu salaboju zaudēju kādu pusminūti.

16.kp- pēdējais punkts uz kuru nodzenu francūzi.

Finišs- spiežu cik varu, bet tik un tā esmu vēl par lēnu.

Ļoti labs rezultāts 10.vieta, mērķi izpildīju. Kļūdās atstāju kopā kādas trīs minūtes. Ja nākamgad cītīgāk trenēšos un apmeklēšu arī kādus starptautiskus mačus Eiropā, tad pēc gada jābūt medaļai.

Septītā diena 15.jūlijs

Oficiāla brīvdiena. Treniņš ar karti netiek piedāvāts. Jau iepriekš izlēmām paņemt brīvu uz aizbraukt līdz okeānam 160km attālumā. Gaiss ir karsts, bet ūdens auksts, turklāt ļoti sāļš. Kādas parīs stundas pabijām tur, lai vēlāk dotos uz sanāksmi. Lai nebūtu jāgarlaikojas braucot pa autostrādi, izvēlējāmies braukt līdz Bragai un tad pa līkumainiem kalnu ceļiem līdz sacensību centram Montalegrē. Pati sanāksme sākās ar skumju ziņu, jo Čehijas sportiste vakardienas distancē smagi krita un salauza mugurkaulu. Tas vēlreiz pierāda, ka nevienu brīdi distancē nedrīkst atslābināties.

Sestā diena 14.jūlijs

Šodien atkal jābrauc vidējā distance. Līdz sacensību centram 10 minūšu brauciens. Šodien atkal viena no pēdējām minūtēm un atkal tas pats soms aizmugurē. Līdz startam jāmēro 2.5km. Pirms starta noslēdzos no visiem un visa, lai uz distancē dotos ar tīru prātu un skaidru galvu.

Minūti pirms starta iedod karti un to izpētu. Baigā mīšana, jo pārsvarā visur viens variants. Tāpēc katru etapu neaprakstīšu. Jau uz trešo punktu redzēju somu. Uz 5.kp bija jāpievar pamatīga siena, bet no orientēšanās viedokļa nekas interesants. 6.kp- etaps, kurā jāturpina mīt pret kalnu, vēlāk gan ir bīstams nobrauciens no kalna ar daudziem izskalojumiem. Kādā no līkumiem arī pats gandrīz nobraucu no ceļa lielā ātruma un straujā pagrieziena dēļ. 9.kp- pie paša punkta uztaisu kļūdu ~30sek un soms jau atzīmējas pirms manis. 10.kp- gribēdams kā labāk sanāca kā vienmēr, nepareizs ceļu variants, distances garākajā etapā. Pie desmitā jau panāk polis pa 4 minūtēm. Uz pēdējo kp viņš krietni atraujas tikai tad, kad akmeņainais ceļš veda augšup. Īsti nemāku un nespēju ātri pieveikt šādus posmus. Finišs- pretēji parastai orientēšanās veidam skrienot, kur man finišs vienmēr ir olimpiskais, ar riteni man ir tieši pretēji.

20.vieta. Orientēšanās ziņā šodiena krietni vieglāka, visu noteica cik tu ātri vari pabraukt, tāpēc arī rezultāti bija tik blīvi. Lai gan atkal gāju pa desmitnieku maza kļūda var atmest tālu atpakaļ.

Bildēs karte un pēdējais punkts

Piektā diena 13.jūlijs

Vakar pieņēmu lēmumu ielikt sevi pēdējā starta grupā, lai iegūtu izredzes pacīnīties par labu vietu, ja gadījumā mani pa divām minūtēm noķer, es varētu turēt aizmugurē. Nešķita īpaši iepriecinoši tas, ka starta zona slēdzas ciet 9:45, bet man starts 12:43, pēc sprinta šķita, ka nekas labs nevar būt, bet...šoreiz starta zona ļoti plaša, parks ar piknika laukumu un auto stāvvietu. Praktiski gandrīz visas izlases ir atbraukušas ar auto. Atraucam laicīgi un 9:20 jau esam tur. Salieku riteni, paliek tikai 3 stundas līdz startam. Nav jau īsti ko darīt, mašīnā nedaudz paguļu, vēlāk arī apskatu visu starta kārtību. Četrdesmit minūtes pirms starta sāku ģērbties. Koncentrējos startam, esmu tikai es un mans ritenis. Līdz pienāk arī mana minūte. 10 minūtēs jānokļūst līdz 900 metrus attālajam startam pieveicot 160 metru kāpumu. Viegli nav, jo ceļš ir stāvs un izskalots, turklāt saule sāk arvien vairāk cepināt.

Varu teikt, ka jau pats distances sākums bija ļoti smags, līdz 4.kp jau jutos savus spēkus izsmēlis, turklāt kāds gudrinieks šajā rajonā bija greiderējis visus ceļus, pabraukt bija ļoti grūti. 1.kp- izvēlos varinatu pa apakšu un tad skriet, iet ar riteni pret sienu. 2.kp- viegls etaps, bet kalns mani fiziski piebeidz un ātrums tuvu nullei, vismaz pašam tā šķita. 3.kp neliela etalpa, jo tas pārsvarā gāja no kalna, bet kādā krustojumā piebremzēju, lai pārbaudītu kur braukt, jo ceļš tik nelīdzens, ka planšetē neiespējami ko saprast. Nedaudz pirms trešā kp liela peļķe kur centos apbraukt, bet zālē nepamanīju akmeni. Ar priekšējo ratu pret to atdūros un gandrīz viss iekritu netīrā ūdenī. 4.kp- atkal pret kalnu, vispār nevaru pabraukt un jau domāju, ka mani tūlīt noķers soms, kurš startēja 2 minūtes aiz manis. Tālāk jau vienkārši tikai nav spēka izmīt pedāļus. 5.kp- dod etalpu, jo tas pārsvarā iet no kalna pa lielu ceļu. Nobraucienā ļoti jāuzmanās, jo tur taču var nosisties. 6.kp- braucu, braucu, viss ideāli, un vietēji, kas tobrīd strādā uz lauka māj un kaut ko kliedz. Uz sīkas takas pie paša sestā kp nenoturu līdzsvaru un it kā kritu pret kadiķi, bet tas izrādījās kkas starp kadiķi un kaktusu. Par laimi adatas nepalika, bet tiku nedaudz sadurstīts. 7. un 8.kp divi ātri un vienkārši etapi mazā ciematā. Cilvēki turpina atbalstīt. 9.kp- šis dienas atslēga. Pēc iekšējām pārdomām ņemu variantu pa labi, lai gan sākumā tas bija tīri labs, bet vēlāk jau nācās skriet, jo pa tiem akmeņiem un izskalojumiem nebija iespējams pabraukt, turklāt šis punkts ielikts nepareizi. Apstulbu ieraugot, ka krustojumā nekā nav. Kādu pusminūti pētīju karti, nospriedu, ka ielikts nepareizi un braucu vnk pa ceļu uz priekšu. Pie kp arī mani panāk soms. 10.kp- braucu cik ātri vien var un braucu viņam pa priekšu. Pie punkta man jāpavada ilgāks laiks, jo jāpārloka karte. 11.-15.kp soms pamazām attālinās līdz es viņu vairs neredzu. Šie visi ir īsi etapi, kuri problēmas nasagādā. 16.kp izvēlos garāko, bet šķietami ātrāko apkārtceļu. 17.-19.kp īsi pilsētas etapi distances beigās, bet diemžēl tie netika ideāli paņemti uz katru zaudējot 15-20 sekundes, jo pilsēta attēlota lielā mērogā, tāpēc lai izvēlotos variantu nepieciešams apstāties. 20.kp- jau visu distanci ik pa brīdim raisījās domas vai tik nebūs kādi protesti pret nepareizi ielikto punktu. Tēvs manas aizdomas apstiprināja atzīmējoties pēdējā kp, pasakot, ka šodienas rezultāti ir atcelti. Finiša nepavisam necentos braukt no visas sirds.

Reāli būtu bijusi 14.vieta, kas ir jauns labākais rezultāts priekš manis, bet pētot splitus secināju, ka man vienam nav viegli. un pie 7.-8. kp es biju septītais. Atkal desmitnieks pa spēkam. Sanāksmē pateica, ka garās kvalifikācijas vietā būs atkārtots vidējās fināls. Šādiem kalniem vēl neesmu gatavs un jutu, ka pietrūkst treniņi ar MTB-O kartēm, jo kartes lasīšana braucot radīja problēmas.

Bildēs pēdējais kp, finiša zona un karte.

Ceturtā diena 12.jūlijs

Programma sacensībām ir gara un pēc vakardienas sprinta, šodien paredzēts treniņš ar karti. Tas notiek 20km attālajā Boticas. Karte ir divos mērogos 1:15000 un 1:20000, kas ir attiecīgi vidējās un garās distances mērogi. Diena ir ļoti karsta. Praktiski 85% kartes ir atklātas vietas ar krūmiem cilvēka augstumā. tas padara karstumu neciešamu, vienīgais, kas pasargā no saules ir ķivere. Šodien izmēģināju dzeramo somu uz muguras, bet secināju, ka tā vairāk traucē nekā palīdz. Treniņu sāku viens no pēdējiem reizē ar izrēļiem, bet lietuvieši jau pa to laiku jau bija beiguši. Būtībā braucu pusotru stundu mierīgā tempā, vairāk pievēršot uzmanību ceļiem un to reālajam attēlojumam dabā, jo apvidus ļoti līdzīgs vidējai un garai distancei. Labi braucami ir tikai melnie nepārtrauktie ceļi, pārējos ir ļoti jāuzmanās it īpaši nobraucienos no kalna. Pirmkārt no izskalojumiem, otrkārt akmeņiem, treškārt jābremzē ar apdomu, lai uz asajiem akmeņiem nepārdurtu kameru.

Trešā diena 11.jūlijs

Tātad tā diena ir klāt. Kādi mērķi? Zinot ne īpaši labo sagatavošanās procesu šīm sacensībām, tikai milzīgas veiksmes gadījumā būtu iespējams iebraukt desmitniekā. Mans mērķis ir uzlabot savu labāko vietu JWOC'ā, tieši pirms diviem Polijā un arī sprintā ieguvu 16.vietu.

Sprinta centrs ir futbola laukums. Lai ilgi nemarinētos futbola laukumā sevi ieliku otrajā starta grupā. 9:32 ir mans starta laiks. Iesildīšanās tāda nekāda, 200 metru gars celiņš gar futbola laukumu. Pabraukāju, palokos, padzeros un ielieku pudeli somā- lieki kilogrami īsā gabalā nav vajadzīgi. Izmantoju iespēju padzerties ūdeni arī priekšstartā. Karti iedod minūti pirms starta.

10, 9, 8...3, 2, 1, starts. Uz 1.kp galvenais iebraukt pareizajā ceļā starp mājām, tālāk jau vienkārši. 2.kp paņemts tīri. 3.kp braucu pa savu maršutu pēkšņi priekšā sēta ar remontdarbiem. Apskatos kartē un mainu savu ceļa variantu. Šoreiz sētas dēļ 15 sekunžu kļūda. 4.kp ātri un bez problēmām. Uz 5.kp pie paša punkta daudz cilvēku, tādēļ zaudēju 10 sekundes, jo nepamanīju īsto taciņu parkā. 6.kp- pārāk ilgi skatos kartē, tālāk jau vienkārši. 7.kp jau var redzēt no sestā punkta vietas. Mana sprinta tipiskākā kļūda arī uz 8.kp, ilga kartes pētīšana. Vēlāk jau pie paša punkta jāuzskrien pa trepēm un pēc 30 metriem punkts. Ceļu uz 9.kp biju izpētījis braucot uz astoto. 10.kp arī ļoti labi paņēmu. Etapa vidū vienīgi secināju, ka nedaudz uzmanīgāk jāņem līkumi, jo gandrīz saskrējos ar citu braucēju. 11.kp- ceļu uz šo punktu jau izpētīju braucot uz desmito. Vienkāršs etaps, bet rotācijas aplī uztaisu lielu kļūdu, aizbraucu pa nepareizo ceļu, bet tālu neaizbraucu, jo salīdzinoši ātri sapratu kļūdu, bet vismaz 25-30 sekundes ir zaudētas. 12.kp-14.kp vienkārši etapi pa dzīvojamo rajonu. 14.kp atrodas pie armijas kazarmu vārtiem. 15.kp- punkts starp otro un trešo ēku, pa šo laiku esmu sapratis kā jābrauc uz sešpadsmito kp. 16.kp- esmu pie vārtiem, tālāk pa kresi un tik taisni. Pēc 30 metriem viens ceļš uziet augšā cietoksnī, bet izvēlos braukt pa apakšu, jo pilnā pārliecībā domāju, ka punkts ir pie žoga stūra. Esmu pie stūra un redzu punkta nav. Cieši ieskatos kartē un secinu, bļāviens, punkts augšā. Rupja kļūda pašās distances beigās uz 1 minūti. Līdz pēdējam kp visur viens variants un vairāk laiku nekur nezaudēju. Distances beigās jutu, ka trūkst izturības un dzert arī gribējās.

Beigās 15.vieta, līdz šim labākā JWOC'ā, bet gandarījums nav liels, jo bija iespēja iebraukt desmitniekā. Bet parunājot ar igauni un lietuvieti, secināju, ka gandrīz visi kļūdījušies izņemot pirmo sešinieku. Secināju, ka nākamgad jāpievērš uzmanība intervāla treniņiem, īsiem sprinta etapiem pilsētā.

Otrā diena 10.jūlijs

Astoņi no rīta, brokastis, iekšā mašīnā. Tā kā nedzīvojam kopā ar citām komandām sacensību centrā Montalegrē, jāmēro 40 minūšu garš, līkumains ceļš līdz tam. Veicam akreditāciju un iedod arī treniņa karti. Ārā karsts, manuprāt, karstākā diena šo desmit dienu laikā.

Par treniņu. Divas kartes daļas, viena 1:7500 ar Montalegres velcpilsētu. Otra, Montalegres A daļa mērogā 1:15 000. Kādas 15 minūtes vizinos pa 5x3cm lielu centra karti. Reāli braucot ar riteni pa bruģētu segumu, planšete tā trīc, ka neko vispār nevar saprast. Domāju, ka skrienot pat nebūtu nekas labāks ar kartes lasāmību. Apnīk vizināties, braucu uz otru kartes daļu, lai gūtu priekšstatu par ceļu lielumu attēlojumu kartē un ievērtētu ceļu un taku segumu. Secināju, ka jābremzē ar ''prātu'', jo ceļu segums ir ļoti akmeņains ar asiem akmeņiem, daudziem izskalojumiem, tāpēc nedrīkst ne mirkli atslābināties, it sevišķi nobraucienos, kur šī bīstamība duboltojas. Pēc stundas brauciena svēlmē treniņu beidzu. Vēlāk ar tēvu tika apmeklēta arī komandu līderu sanāksme, kurā būtībā pateikts tas pats, kas atrodams ''Bulletin 4''. Uzzināju vien to, ka pa dzelteno braukt nedrīkst, bet skriet ar paceltu riteni virs zemes gan. Vēlāk vakariņas un došanās pie mieram. Jo karantīnas zona jau slēdzas ciet 8:45. Vien labi tas, ka atšķirībā no pārējām komandām, man līdz sprinta centram jābrauc 3 minūtes.

Pirmā diena 9.jūlijs

Pēc iepriekšējā vakara pakošanas darbiem, gandrīz neiespējami piecelties. Ceļš līdz Portugālei tāls, tāpēc jau Janvārī tikai iegādātas avio biļetes uz Madridi. Desmitos no rīta lidmašīna un pēc ne pārāk aizraujoša 4 stundu lidojuma esam Madridē. Caur Sixt autonomu ir noīrēta mašīna, pilnīgi svaigs VW Polo, paskatījos dokumentos reģistrēts šā gada 23.jūnijā. Labi, tālāk 6 stundas līdz viesnīcai Portugāles ziemeļu pilsētai Chaves, kur rezervēta viesnīca. Piektdienas pēcpusdienā nav ieteicams pārvietoties ar auto pa Madridi - visur sastrēgumi. Jau ar tumsu esam Chaves, paēdam un ejam gulēt. Rīt treniņš ar karti. Tā būs otrā reize ar īstu MTB-O karti, jo Latvijā notiekošais velo Magnēts īsti nopietns nav, bet progress ar pagājušo gadu ir jūtams, arī tas ir labi.

Reanimējam

Veicu bloga reanimāciju ar mērķi, lai arī citi uzzinātu par manām gaitām MTB-O JWOC'ā. Savādāk šķiet, ka citi O veidi netiek pienācīgi novērtēti.

Kā jau tas parasti notiek- slinkums

Kā jau to paredzēju uznāca slinkums un neko kādu laiku šeit nerakstīju. Pēdējās divās nedēļās brīvā laika starp treniņiem un mācībām maz. Ir bijuši gan kāpumi gan kritumi, tomēr kritumi tieši vairāk. Visa pagājušā nedēļa bija uz slimības robežas, tāpēc pēdējie spēka treniņi izpalika un manas cerības uz labāko divdesmitnieku JWOC'ā jau priekšlaicīgi izplēnēja gaisā.

Vakar notika Rīgas skolēnu čempionāts distanču slēpošanā. Otro reizi pēc kārtas izdevās uzvarēt savu grupu. Ja pagājušā gadā cīņa līdz pēdējiem metriem notika manā viduskolas grupā, tad šogad manā V-20 bija tādi ''pingvīnu'' tipa slēpotāji. Šogad galvenā cīņa notika ar 18 grupas pārstāvi Neimaņu Nauri. Īstenībā spēki ir visai vienādi. Un man tikai trešā apļa beigās pa klasikas špūri izdevās apsteigt Nauri. Iegūto pāris metru pārsvaru izdevās nosargāt līdz finišam. Balvā ''bleķis'' un dzēriena siltumsoma, ko var aplikt ap jostu. Vienīgo neapmierinātību raisīja pasākuma neorganizētība, jo mums starts bija ap 4 pēcpusdienā. Svētdien piedalīšos saulkrastu slēpojumā. Tad pirmdien izlidojam uz JWOC'u Rumānijā, ar reisu 14:35 uz Frankfurti.

Izveidoju twitterī profilu mūsu komandai. http://twitter.com/junior_ski_o_LV. Plānoju ik pa laikam ko ierakstīt. Garākie teksti tiks publicēti manā blogā.

Kamēr ir laiks

Izdomāju, ka ir jāsaskaita noslēpotie kilometri šajā sezonā. Tad nu mans skaitlis ir 985 (+;- 20km). Lai gan pēc manas četri vienā slimības novembrī un loģiskas 3 nedēļu neko nedarīšanas, noslēpoti tikai 627km, reāli atsāku slēpot nedaudz pirms Ziemasssvētkiem. Līdz JWOC'am Rumānijā vēl kādus 3 simtus vajadzētu noslēpot, nevis vienkārši, bet gan katru kilometru ar konkrētu mērķi. Šodienai pietiks

Pacanam nefortanula

Īstenībā tagad baigi sāp galva, bet tas varētu būt loģiski slodzes un minimālam miegam atvēlētā laika dēļ. Izdomāju, ka rīt uz skolu neiešu, zinu, ka literatūrā pilns ar muļķībām uzdots. Aiziešu labāk paslēpot un atrast kādu slēpni, kā nekā jau mēnesi esmu veiksmīgi neko nemeklējis. Šodien vispār bezjēdzīga diena. Pirmā stunda politika- kaut kāds vieglais Politikas IQ tests, pabeidzu 20min laikā, nodevu un pēc tam atlikušo laiku vnk runāju ar blakusēdētāju. Otrais ir ''sports'', bet realitāte ir cita, tā ir dejošana. Lai gan ik pa laikam kāds izvairās no ''She Men'a'' stundas, šodien valsējām. 3. Angļu valoda 5 minūtes uzdevumi grāmatā, pārējais laiks tika pavadīts spēlējot duraku. Šogad jauna skolotāja, vienīgi stundas ir ļoti bezjēdzīgas. 4. Psiholoģija atkal duraks un Graustu miljonārs un sienas. 5. un 6. Ekonomikā vnk centos neaizmigt, vēl nesanāk gulēt ar acīm vaļā. Tomēr kaut ko jaunu uzzināju. 7. Klases stunda. Kam tā vajadzīga??? Poh... Eju prom. Ja neliktu ''n'' burtus, ietu tikai uz ekonomiku. Šogad pirmo reizi aiziešu gulēt atrāk par 23:00. Saldus sapņus!

Neizgāzāmies!!!

Visa pagājušā nedēļa pagāja gatavojoties piektdienas žetonvakaram. Stundas nenotika, visus spēkus koncentrējām polonēzei, kopīgajai dziesmai un pats galvenais ''Sarkangalvītei''. Divpadsmit stundas vēlāk gan bija jāstartē jau Madonas čempionātā. Gan jau ielikšu arī kartes un uzrakstīšu, ko vairāk otrdien, kad ņemšu brīvu no treniņa. Video no žetonvakara. Sākuma uznāciens un teatrālā performance.

Viss notiek

Pēc vairāk kā stundas ilgas trauku mazgāšanas, kas krājušies trīs dienas un vakariņām pus divpadsmitos naktī, ir iespēja kaut ko ierakstīt šeit. Katrā nedēļa ir saspringta, piektdien žetona vakars, pluss vēl treniņi, pa trīs dienām kopā jau 9h 48min. Ieliku bildes no Nagaiņu trases, kas uzņemtas pirmdien. Slēpošanas apstākļi ir labi, sniegs stingrs un ciets.

Vakar, šodien, rīt

Svētdien SportLat pirmais posms, cik nu tas labi vai slikti, ir aizvadīts. Uzzināju, ka ir mainījies komandas nosaukums, tagad startēšu kā ''AS G4S'', prieks par to, ka šogad atmaksā pilnu dalības maksu, salīdzinoši iepriekšējā sezonā pusi no dalības maksas maksājām paši. Būs arī kopējās velo formas. Nu tad, kamēr vieni piedalījās pirmajos ski-o mačos Latvijā, es startēju šajās sacensībās. Uzdevums ir viens- divi kvalifikācijas braucieni (ar stundas intervālu), kuros jāslēpo ''cik iekšā'', tad seši ātrākie piedalās fināla slēpojumā, kur noskaidro vietu sadalījumu. Dienu iepriekš izvirzīju mērķi iekļūt finālā, bet jau pēc pirmā brauciena aukstajā laikā, vēlmi atsaldēt pirkstus arī finālā nevēlējos. Turklāt sapratu, ka esmu par lēnu, lai izrādītu pat konkurenci pirmajam trijniekam, jo stabili zaudēju 10-15 sekundes katrā braucienā. Vismaz ir zināms ko konkrēti atstrādāt. Abos braucienos uzrādīju vienādus laikus 3:12, kas man deva 7.vietu, 0.15 sekundes!!! zaudējot Egīlam. Tieši 50 metrus pirms otrā brauciena finiša līnijas domāju vai pastiept kāju uz kuras ir čips vai nē, tad nu nepastiepjot to atdevu fināla braucienu Egīlam.

Salīdzinot ''savu pulksteni'' ar ''skolas'', secināju, ka Jukola sākas 19.jūnijā 11. vakarā, bet izlaidums man ir 18. jūnija vakarā. Tā kā pēc tam vakarā būs pamatīga izlādēšanās un 19.jūnijā pēcpusdienā neviens uz Jukolu nebrauc, jo visi jau ir tur, par saprātīgu naudas summu, kamēr vēl ir, nopirku biļeti uz Helsinkiem. Iespējams Kāpai būs arī otrā sieviešu komanda. Centīšos būt labā kondīcijā, jo cik zinu, ātrums šeit nebūs noteicošais. Par Kāpu 2010, trešās dienas distances daļēji notiks pa Alūksnes pilsētu un ar finišu visdrīzāk Pilssalā.

4.Janvāra rīta puse nāca ar kārtējo iepriecinošo skatu pa logu. Atkal snieg sniegs. Šodien, tā teikt, uzvilku slēpes un devos ieelpot svaigu gaisu. Trase Nagaiņos bija pilnībā aizsnigusi, bet noblietēt to pa jaunu gan nebūtu īpaši gudri, jo es prognozēju, ka tuvākajās dienās sniegs snigs vēl. Pa nakti kādi 10cm vairāk. Noslēpojis pāris apļus, devos mājās. Izdomāju, ka jāuzlabo aerodinamika, aizgāju nodzīt matus uz pusi īsākus. Tikmēr vakarā atkal sniegs.

Līdz Rumānijas misijai atlikušas 34 dienas. Visas nedēļas nogales līdz 8.februārim ir kādos ski-o vai slēpošanas mačos. Es savu orientēšanās sezonu atklāšu 9.-10.janvārī Pilves čempionātā. JWOCā, pēc idejas, būtu jāsasniedz krietni labāki rezultāti nekā pirms gada Zviedrijā, kur pat trīsdesmitniekā nespēju iebraukt. Šajā gadā mēķiem jābūt augstākiem, teiksim, starp 25 vai pat 20 labākajiem, jo tas nav tik neiespējami. Atstrādājot stumšanos pret kalnu, kas manuprāt šogad varētu būt ļoti nozīmīgs elements distancēs, ātruma treniņi paliek otrajā plānā. Katrā ziņā savu labāko formu, tāda kā tā bija nometnē Somijā, oktobra beigās, sasniegšu tikai februāra sākumā, jo vēl ar projām pēc plaušu karšoņa vēl nav man īsti ''iekšā''.

Atklāju arī kādu brīvlaika degradējošu faktu. Pēc 29 stundām ir jāceļas, lai uzsāktu otro semestri. Tās divas nedēļas paskrēja nemanot.

Pastāv iespēja

Pēdējās jau vecā gada dienas tika pavadītas nometnē Igaunijā. Saslēpoti tika ap 225 kilometriem. Tur bija lieliski slēpošanas apstākļi, pa svaigo, apmēram 40 cm, biezo sniega kārtu, visur retraka iebrauktas trases. Atgriežoties Carnikavā šādi apstākļi mani nesagaida, sniegs ir, bet trašu nav. Tad nu šodien, pēc ilgas sniega mīcīšanas kopā ar tēvu, Ciparu un Kārli, visiem slēpotgribētājiem ir iespēja uzslēpot Naigaiņu mežā. Iemīts ir apmēram 2.2km aplis. Lielākajā trases daļā var bez problēmām slēpot slidsolī, katrā ziņā šovakar trases kvalitāte bija laba. Tik cerams, ka cilvēki neizstaigās to. Iespējams, ka šeit Februāra beigās notiks Kāpas kauss SKI-O sprintā, kā būs, to rādīs laiks. Pagaidām tas viss

Šonakt

Nezinu, kas man uznāca, bet izdomāju, ka ir jāizveido blogs. Cerams, ka spēšu pārvarēt slinkumu un vismaz reizi nedēļā kaut ko šeit uzrakstīšu. Pārdomas, analīze un plāni par man apkārt notiekošo.