Vakar pieņēmu lēmumu ielikt sevi pēdējā starta grupā, lai iegūtu izredzes pacīnīties par labu vietu, ja gadījumā mani pa divām minūtēm noķer, es varētu turēt aizmugurē. Nešķita īpaši iepriecinoši tas, ka starta zona slēdzas ciet 9:45, bet man starts 12:43, pēc sprinta šķita, ka nekas labs nevar būt, bet...šoreiz starta zona ļoti plaša, parks ar piknika laukumu un auto stāvvietu. Praktiski gandrīz visas izlases ir atbraukušas ar auto. Atraucam laicīgi un 9:20 jau esam tur. Salieku riteni, paliek tikai 3 stundas līdz startam. Nav jau īsti ko darīt, mašīnā nedaudz paguļu, vēlāk arī apskatu visu starta kārtību. Četrdesmit minūtes pirms starta sāku ģērbties. Koncentrējos startam, esmu tikai es un mans ritenis. Līdz pienāk arī mana minūte. 10 minūtēs jānokļūst līdz 900 metrus attālajam startam pieveicot 160 metru kāpumu. Viegli nav, jo ceļš ir stāvs un izskalots, turklāt saule sāk arvien vairāk cepināt.
Varu teikt, ka jau pats distances sākums bija ļoti smags, līdz 4.kp jau jutos savus spēkus izsmēlis, turklāt kāds gudrinieks šajā rajonā bija greiderējis visus ceļus, pabraukt bija ļoti grūti. 1.kp- izvēlos varinatu pa apakšu un tad skriet, iet ar riteni pret sienu. 2.kp- viegls etaps, bet kalns mani fiziski piebeidz un ātrums tuvu nullei, vismaz pašam tā šķita. 3.kp neliela etalpa, jo tas pārsvarā gāja no kalna, bet kādā krustojumā piebremzēju, lai pārbaudītu kur braukt, jo ceļš tik nelīdzens, ka planšetē neiespējami ko saprast. Nedaudz pirms trešā kp liela peļķe kur centos apbraukt, bet zālē nepamanīju akmeni. Ar priekšējo ratu pret to atdūros un gandrīz viss iekritu netīrā ūdenī. 4.kp- atkal pret kalnu, vispār nevaru pabraukt un jau domāju, ka mani tūlīt noķers soms, kurš startēja 2 minūtes aiz manis. Tālāk jau vienkārši tikai nav spēka izmīt pedāļus. 5.kp- dod etalpu, jo tas pārsvarā iet no kalna pa lielu ceļu. Nobraucienā ļoti jāuzmanās, jo tur taču var nosisties. 6.kp- braucu, braucu, viss ideāli, un vietēji, kas tobrīd strādā uz lauka māj un kaut ko kliedz. Uz sīkas takas pie paša sestā kp nenoturu līdzsvaru un it kā kritu pret kadiķi, bet tas izrādījās kkas starp kadiķi un kaktusu. Par laimi adatas nepalika, bet tiku nedaudz sadurstīts. 7. un 8.kp divi ātri un vienkārši etapi mazā ciematā. Cilvēki turpina atbalstīt. 9.kp- šis dienas atslēga. Pēc iekšējām pārdomām ņemu variantu pa labi, lai gan sākumā tas bija tīri labs, bet vēlāk jau nācās skriet, jo pa tiem akmeņiem un izskalojumiem nebija iespējams pabraukt, turklāt šis punkts ielikts nepareizi. Apstulbu ieraugot, ka krustojumā nekā nav. Kādu pusminūti pētīju karti, nospriedu, ka ielikts nepareizi un braucu vnk pa ceļu uz priekšu. Pie kp arī mani panāk soms. 10.kp- braucu cik ātri vien var un braucu viņam pa priekšu. Pie punkta man jāpavada ilgāks laiks, jo jāpārloka karte. 11.-15.kp soms pamazām attālinās līdz es viņu vairs neredzu. Šie visi ir īsi etapi, kuri problēmas nasagādā. 16.kp izvēlos garāko, bet šķietami ātrāko apkārtceļu. 17.-19.kp īsi pilsētas etapi distances beigās, bet diemžēl tie netika ideāli paņemti uz katru zaudējot 15-20 sekundes, jo pilsēta attēlota lielā mērogā, tāpēc lai izvēlotos variantu nepieciešams apstāties. 20.kp- jau visu distanci ik pa brīdim raisījās domas vai tik nebūs kādi protesti pret nepareizi ielikto punktu. Tēvs manas aizdomas apstiprināja atzīmējoties pēdējā kp, pasakot, ka šodienas rezultāti ir atcelti. Finiša nepavisam necentos braukt no visas sirds.
Reāli būtu bijusi 14.vieta, kas ir jauns labākais rezultāts priekš manis, bet pētot splitus secināju, ka man vienam nav viegli. un pie 7.-8. kp es biju septītais. Atkal desmitnieks pa spēkam. Sanāksmē pateica, ka garās kvalifikācijas vietā būs atkārtots vidējās fināls. Šādiem kalniem vēl neesmu gatavs un jutu, ka pietrūkst treniņi ar MTB-O kartēm, jo kartes lasīšana braucot radīja problēmas.
Bildēs pēdējais kp, finiša zona un karte.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru