Astoņi no rīta, brokastis, iekšā mašīnā. Tā kā nedzīvojam kopā ar citām komandām sacensību centrā Montalegrē, jāmēro 40 minūšu garš, līkumains ceļš līdz tam. Veicam akreditāciju un iedod arī treniņa karti. Ārā karsts, manuprāt, karstākā diena šo desmit dienu laikā.
Par treniņu. Divas kartes daļas, viena 1:7500 ar Montalegres velcpilsētu. Otra, Montalegres A daļa mērogā 1:15 000. Kādas 15 minūtes vizinos pa 5x3cm lielu centra karti. Reāli braucot ar riteni pa bruģētu segumu, planšete tā trīc, ka neko vispār nevar saprast. Domāju, ka skrienot pat nebūtu nekas labāks ar kartes lasāmību. Apnīk vizināties, braucu uz otru kartes daļu, lai gūtu priekšstatu par ceļu lielumu attēlojumu kartē un ievērtētu ceļu un taku segumu. Secināju, ka jābremzē ar ''prātu'', jo ceļu segums ir ļoti akmeņains ar asiem akmeņiem, daudziem izskalojumiem, tāpēc nedrīkst ne mirkli atslābināties, it sevišķi nobraucienos, kur šī bīstamība duboltojas. Pēc stundas brauciena svēlmē treniņu beidzu. Vēlāk ar tēvu tika apmeklēta arī komandu līderu sanāksme, kurā būtībā pateikts tas pats, kas atrodams ''Bulletin 4''. Uzzināju vien to, ka pa dzelteno braukt nedrīkst, bet skriet ar paceltu riteni virs zemes gan. Vēlāk vakariņas un došanās pie mieram. Jo karantīnas zona jau slēdzas ciet 8:45. Vien labi tas, ka atšķirībā no pārējām komandām, man līdz sprinta centram jābrauc 3 minūtes.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru