Vakar, šodien, rīt

Svētdien SportLat pirmais posms, cik nu tas labi vai slikti, ir aizvadīts. Uzzināju, ka ir mainījies komandas nosaukums, tagad startēšu kā ''AS G4S'', prieks par to, ka šogad atmaksā pilnu dalības maksu, salīdzinoši iepriekšējā sezonā pusi no dalības maksas maksājām paši. Būs arī kopējās velo formas. Nu tad, kamēr vieni piedalījās pirmajos ski-o mačos Latvijā, es startēju šajās sacensībās. Uzdevums ir viens- divi kvalifikācijas braucieni (ar stundas intervālu), kuros jāslēpo ''cik iekšā'', tad seši ātrākie piedalās fināla slēpojumā, kur noskaidro vietu sadalījumu. Dienu iepriekš izvirzīju mērķi iekļūt finālā, bet jau pēc pirmā brauciena aukstajā laikā, vēlmi atsaldēt pirkstus arī finālā nevēlējos. Turklāt sapratu, ka esmu par lēnu, lai izrādītu pat konkurenci pirmajam trijniekam, jo stabili zaudēju 10-15 sekundes katrā braucienā. Vismaz ir zināms ko konkrēti atstrādāt. Abos braucienos uzrādīju vienādus laikus 3:12, kas man deva 7.vietu, 0.15 sekundes!!! zaudējot Egīlam. Tieši 50 metrus pirms otrā brauciena finiša līnijas domāju vai pastiept kāju uz kuras ir čips vai nē, tad nu nepastiepjot to atdevu fināla braucienu Egīlam.

Salīdzinot ''savu pulksteni'' ar ''skolas'', secināju, ka Jukola sākas 19.jūnijā 11. vakarā, bet izlaidums man ir 18. jūnija vakarā. Tā kā pēc tam vakarā būs pamatīga izlādēšanās un 19.jūnijā pēcpusdienā neviens uz Jukolu nebrauc, jo visi jau ir tur, par saprātīgu naudas summu, kamēr vēl ir, nopirku biļeti uz Helsinkiem. Iespējams Kāpai būs arī otrā sieviešu komanda. Centīšos būt labā kondīcijā, jo cik zinu, ātrums šeit nebūs noteicošais. Par Kāpu 2010, trešās dienas distances daļēji notiks pa Alūksnes pilsētu un ar finišu visdrīzāk Pilssalā.

4.Janvāra rīta puse nāca ar kārtējo iepriecinošo skatu pa logu. Atkal snieg sniegs. Šodien, tā teikt, uzvilku slēpes un devos ieelpot svaigu gaisu. Trase Nagaiņos bija pilnībā aizsnigusi, bet noblietēt to pa jaunu gan nebūtu īpaši gudri, jo es prognozēju, ka tuvākajās dienās sniegs snigs vēl. Pa nakti kādi 10cm vairāk. Noslēpojis pāris apļus, devos mājās. Izdomāju, ka jāuzlabo aerodinamika, aizgāju nodzīt matus uz pusi īsākus. Tikmēr vakarā atkal sniegs.

Līdz Rumānijas misijai atlikušas 34 dienas. Visas nedēļas nogales līdz 8.februārim ir kādos ski-o vai slēpošanas mačos. Es savu orientēšanās sezonu atklāšu 9.-10.janvārī Pilves čempionātā. JWOCā, pēc idejas, būtu jāsasniedz krietni labāki rezultāti nekā pirms gada Zviedrijā, kur pat trīsdesmitniekā nespēju iebraukt. Šajā gadā mēķiem jābūt augstākiem, teiksim, starp 25 vai pat 20 labākajiem, jo tas nav tik neiespējami. Atstrādājot stumšanos pret kalnu, kas manuprāt šogad varētu būt ļoti nozīmīgs elements distancēs, ātruma treniņi paliek otrajā plānā. Katrā ziņā savu labāko formu, tāda kā tā bija nometnē Somijā, oktobra beigās, sasniegšu tikai februāra sākumā, jo vēl ar projām pēc plaušu karšoņa vēl nav man īsti ''iekšā''.

Atklāju arī kādu brīvlaika degradējošu faktu. Pēc 29 stundām ir jāceļas, lai uzsāktu otro semestri. Tās divas nedēļas paskrēja nemanot.